Iesniegumu izskatīšanas komisija, izvērtējusi Pilnvaru, secina, ka Pilnvara pirmšķietami var tikt saprasta tādējādi, ka Iesniedzēja pārstāve nav pilnvarota iesniegt pieteikumu iepirkumā, kas tiek organizēts Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā, pretēji Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumā un iesnieguma izskatīšanas sēdē norādītajam, Pasūtītāja iepirkuma komisijai vajadzēja rasties šaubām par to vai iesniegtās pilnvaras saturs faktiski un pareizi atspoguļo pilnvaras devēja gribu. Tas, ka Procedūrā ir iesniegts pieteikums Iesniedzēja vārdā, norādot informāciju un iesniedzot dokumentus par Iesniedzēja un tā biedru kvalifikāciju, pieredzi, speciālistiem, apakšuzņēmējiem, finanšu rādītājiem un citiem apstākļiem, pats par sevi norāda, ka, visticamāk, tieši Iesniedzējs kā pilnvaras devējs ir paudis gribu iesniegt pieteikumu Procedūrā. Turklāt pieteikumam ir pievienota arī Iesniedzēja biedru 2018.gada 29.oktobra vienošanās Nr.01/VAMOIC2018/200, kurā pilnsabiedrības biedri vienojas piedalīties tieši konkrētajā Procedūrā un pieteikumu ir parakstījusi Iesniedzēja pārstāve, kurai atbilstoši Pilnvarai ir piešķirts plašs pilnvarojums pārstāvēt Iesniedzēju, tam piedaloties dažādos iepirkumos.
Attiecīgi no pieteikuma kopumā Pasūtītājam bija pamats rasties šaubām par to, vai Pilnvaras vārdiskā jēga, kādu to saprata Pasūtītājs, pareizi atspoguļo pilnvaras devēja gribu. Tāpat, ievērojot to, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2018.gada 13.decembra sēdes protokolā ir iekļauta plaša analīze par to, kā būtu jāsaprot Pilnvarā norādītais teksts, secināms, ka arī pats Pasūtītājs ir uztvēris pretrunu starp no pieteikuma izrietošo Iesniedzēja interesi un gribu piedalīties Procedūrā un Pasūtītāja izpratni par Pilnvaras saturu.
Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 45.panta ceturtā daļa piešķir pasūtītājam tiesības lūgt, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija papildina vai izskaidro sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti, lai apliecinātu atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Arī Procedūras nolikuma 14.4.1.apakšpukts noteic, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijai ir tiesības rakstiski pieprasīt precizēt iesniegto informāciju no kandidātiem, kas piedalās sarunu procedūrā.
Kā to ir norādījusi arī Eiropas Savienības Tiesa 2009.gada 10.decembra spriedumā lietā T195/08 (Antwerpse Bouwwerken NV pret Eiropas Komisiju) - ja piedāvājums ir formulēts neskaidri un zināmie lietas apstākļi liecina, ka neskaidrība, visticamāk, ir vienkārši izskaidrojama un viegli novēršama, būtu principiāli pretēji labas pārvaldības principam, ja šāds piedāvājums tiktu noraidīts, neizmantojot tiesības pieprasīt paskaidrojumus; ja iestādei šādos apstākļos piešķirtu absolūtu rīcības brīvību, tas būtu pretēji vienlīdzīgas attieksmes principam; kad līgumslēdzēja iestāde saskaras ar neskaidru piedāvājumu un ja aicinājums precizēt šāda piedāvājuma saturu var nodrošināt tiesisko drošību tādā pašā veidā kā tūlītējs piedāvājuma noraidījums, šis princips liek līgumslēdzējai iestādei pieprasīt attiecīgajam pretendentam paskaidrojumus, nevis vienkārši noraidīt šāda pretendenta piedāvājumu.
Tas arī atbilst iepirkumu procedūru mērķim maksimāli efektīvi izmantot pasūtītāja līdzekļus (Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 2.panta 3.punkts), jo formālu iemeslu dēļ, izslēdzot no iepirkumu procedūras jau tās pirmajā posmā kandidātus, kuri spētu izpildīt piešķiramo iepirkuma līgumu (proti, atbilst kvalifikācijas atlases kritērijiem), tiktu sašaurināts pretendentu skaits, kas būtu uzaicināmi iesniegt piedāvājumu. Līdz ar to pasūtītājam vēlāk, vērtējot jau iesniegtos piedāvājumus, būtu mazākas iespējas izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Tādējādi, ja Pasūtītāja iepirkuma komisijai radās šaubas par to, vai pieteikumu ir parakstījusi atbilstoši pilnvarota persona, Pasūtītājam šis jautājums bija jāprecizē, vēršoties pie Iesniedzēja un noskaidrojot, vai Iesniedzējs ir vai nav pilnvarojis savu pārstāvi iesniegt pieteikumu Procedūrā un attiecīgi, vai Pilnvara ir neprecīzi noformēta, vai arī pieteikumu ir parakstījusi persona, kura tam nav pilnvarota.
Attiecībā uz Pasūtītāja argumentu par to, ka Pilnvara nav precizējama citādi, kā vien to aizstājot ar citu pilnvaru, norādāms, ka konkrētajā gadījumā pilnvarā ietverto formulējumu precizēšana negroza pieteikuma saturu pēc būtības, tai skaitā pieteikumā ietverto informāciju par Iesniedzēja kvalifikāciju, speciālistiem, finanšu rādītājiem, apakšuzņēmējiem un iesniegtos apliecinājumus. Turklāt Pilnvaras satura noskaidrošanas nolūkā ir pietiekami to precizēt, arī to neaizstājot ar citu pilnvaru, bet gan aprobežojoties ar Pilnvaras devēja skaidrojumu.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka Pasūtītāja rīcība, noraidot Iesniedzēja pieteikumu formālu Pilnvaras noformējuma trūkumu dēļ, neatbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 2.pantā nostiprinātajiem principiem, efektīvas un labas pārvaldība un samērīguma principiem, līdz ar to Iesniedzēja iesniegums ir atzīstams par pamatotu.