No Iepirkuma nolikuma 1.pielikuma „Tehniskā specifikācija” (turpmāk - Tehniskā specifikācija) izriet, ka piegādātājam ir jāorganizē četri semināri Iepirkuma nosaukumā minētajai auditorijai. Semināru organizēšana ietver semināru programmas / informatīvo materiālu sagatavošanu, lektoru piesaisti, dalībnieku informēšanu un reģistrēšanu, semināru telpu, tehniskā aprīkojuma un tulkojuma nodrošināšanu, lektoru un dalībnieku ēdināšanu, izmitināšanas izmaksu segšanu, video lekciju izveidi, dalībnieku aptaujas veikšanu un rezultātu apkopošanu, noslēguma ziņojumu izstrādi, kā arī citu, tamlīdzīgu pienākumu veikšanu. Proti, no Tehniskajā specifikācijā iekļautā iepirkuma priekšmeta apraksta secināms, ka Pasūtītājs ir plānojis iegādāties vienotu mācību organizēšanas pakalpojumu, kurā piegādātājs nodrošina gan semināru organizāciju, gan tehnisko nodrošinājumu, gan semināru saturu.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā nav konstatējami racionāli ekonomiski vai cita veida Pasūtītāja ieguvumi, kādi rastos, iepirkuma priekšmetu sadalot atsevišķos pakalpojumos, un uz tādiem savā iesniegumā nav norādījis arī Iesniedzējs. Semināru organizēšanai veicamās darbības ir savstarpēji saistīti pakalpojumi, kurus saņemt Pasūtītājam ir nepieciešams kopā un vienlaicīgi. Attiecīgi šāda vienota pakalpojuma izpilde pa daļām, to veicot dažādiem piegādātājiem, var radīt risku, ka Pasūtītāja rīkoto semināru organizācija būs nepilnīga un apgrūtinās gan iepirkuma norisi, gan līgumu administrēšanu.
Nav pamata arī uzskatīt, ka iepirkuma priekšmeta nesadalīšana nesamērīgi ierobežotu konkurenci. No publiski pieejamās informācijas secināms, ka izglītības un mācību pakalpojumu iepirkumi, nedalot tos satura un tehniskā nodrošinājuma daļās, ir izplatīta prakse un tajos tiek saņemts pietiekams skaits piedāvājumu (minētajos piemēros attiecīgi 5 un 4 piedāvājumi). No iepriekš minētā secināms, ka tirgū šāds pakalpojums ir pieejams.
Savukārt Iesniedzēja viedoklis par to, ka semināru programmas izstrādi un lektoru piesaisti būtu lietderīgāk veikt pašam Pasūtītājam, nekādi neattiecas uz jautājumu par to, vai šie pakalpojumi Iepirkumā ir pamatoti apvienoti ar semināru tehniskā nodrošinājuma pakalpojumiem. Pasūtītājs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka tam nav pietiekamas personāla kapacitātes semināra programmas izstrādei un organizācijai, turklāt, pat ja Pasūtītājam tas būtu iespējams, tikai Pasūtītāja ziņā ir izlemt, vai tam lietderīgāk ir šos pakalpojumus iepirkt vai nodrošināt ar iekšējiem resursiem. Kā to atzinis Augstākās tiesas Senāts, tikai pasūtītāja kompetencē ir noteikt, kādām prasībām jāatbilst iepirkuma priekšmetam, lai tas atbilstu pasūtītāja saimnieciskajām interesēm. Tādēļ, ja nav saskatāms mērķis nepamatoti ierobežot konkurenci, ārpus pretendentu un tiesas kompetences ir vērtējums par to, vai tiešām pasūtītājam nepieciešams iegādāties konkrēto iepirkuma priekšmetu un vai tehniskajā specifikācijā izvirzītās iepirkuma priekšmeta prasības iespējams aizstāt ar citām. Ne iespējamais pretendents, ne tiesa nevar iejaukties pasūtītāja kompetencē, nosakot, kādām prasībām atbilstošs priekšmets tam jāiegādājas (Sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 15.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-1315/2015 10.punkts).
Iepirkuma priekšmeta sadalīšana kā tāda ir vērtējama tieši kontekstā ar pasūtītāja vajadzībām, nevis pamatojama ar kāda viena pretendenta konkurētspējas palielināšanu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tikai tas apstāklis, ka Iesniedzējam trūkst kapacitātes izpildīt pasūtījumu vai kādu tā daļu, tostarp savlaicīgi piesaistīt atbilstošus lektorus, nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka ir pārkāpts godīgas konkurences vai vienlīdzīgas attieksmes princips, jo Iesniedzējs konkrētajā gadījumā nav ierobežots izmantot tam Publisko iepirkumu likuma piešķirtās tiesības apvienoties piegādātāju apvienībā vai arī piesaistīt apakšuzņēmēju, vai kā citādi organizēt savu darbību, lai nodrošinātu līguma izpildi.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka iesniegums daļā par Iepirkuma priekšmeta nesadalīšanu nav pamatots.