Augstākā tiesa izskatāmajā lietā norādīja, ka vienas un tās pašas ēkas mets var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, vai tam ir izvirzīti kādi
ierobežojumi un vai tie ir ņemti vērā. Jo īpaši meta saturu var ietekmēt nosacījumi attiecībā uz ēku kompleksa izvietojumu konkrētā zemesgabalā, ēku augstumu, reljefa pieļaujamo pacelšanu u.tml., par kuriem ir strīds konkrētajā lietā. Līdz ar to, lai visi metu autori konkurētu uz vienlīdzīgiem pamatiem, ir būtiski, lai tiem jau meta iesniegšanas laikā ir saprotams, kāda ir šo prasību nozīme, un lai vēlāk, jau metu novērtēšanas laikā, prasību ievērošana (neievērošana) tiktu vienādi novērtēta attiecībā uz visiem metiem.
Tā kā nolikuma 2.2.apakšpunkta formulējums liek uztvert prasības kā obligātas un no šo prasību ievērošanas var būt atkarīgs meta saturs un
attiecīgi arī konkursa rezultāti, kā arī nolikuma vērtēšanas kritēriji skaidri neparedz vērtēt atbilstības līmeni nolikuma prasībām, tad tāda meta paturēšana salīdzināmo lokā, kurš šīm prasībām neatbilst, var pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu. Tādēļ nolikuma 3.8.apakšpunktu nevar tulkot tādējādi, ka tas piešķir pasūtītājai rīcības brīvību attiecībā uz to, vai nolikumam neatbilstošs mets ir vai nav izslēdzams no turpmākas dalības procedūrā, un šajā punktā lietotais apzīmējums „kritēriji” nevar tikt attiecināts uz visām nolikuma prasībām. Ja pati pasūtītāja ir izvirzījusi metam konkrētas prasības un nolikumā nav paredzēts vērtēt meta atbilstības līmeni šīm prasībām, tad prasībām neatbilstošs mets no iepirkuma procedūras ir izslēdzams neatkarīgi no tā, vai tas ir tieši paredzēts nolikumā (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 13.jūlija sprieduma 12.punktu).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 350.panta pirmo daļu, tiesību nomu interpretācija, kas izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir
Obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.
Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka vienlīdzīgas attieksmes princips būtībā virzīts uz efektīvas konkurences izveidošanos starp uzņēmumiem, kas
piedalās publiskā iepirkuma procedūrā. Tas paredz, ka visiem pretendentiem ir vienādas iespējas, izstrādājot savu piedāvājumu noteikumus, un tādējādi nozīmē, ka visu konkurentu piedāvājumiem ir jābūt pakļautiem vienādiem nosacījumiem. Tādējādi līgumslēdzējai iestādei katrā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras posmā ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips un pretendentiem ir jāatrodas vienlīdzīgā stāvoklī gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad tos izvērtē līgumslēdzēja iestāde (sk. piemēram Augstākās tiesas 2015.gada 10.februāra blakus lēmumu lietā Nr.SKA-79/2015 (A420318413)).
Ņemot vērā, ka mets „KĀPA2016” neatbilst nolikuma 2.2.1.apakšpunktā ietvertajām obligātajām prasībām, tiesa atzīst, ka pasūtītājs, pieļaujot šī
meta dalību konkursā, pieļāva vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.