] Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 12.panta ceturtā daļa paredz, ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, tiesa novērtē zaudējumu
kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, tiesa saprātīgi ievēro vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.
Izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, tiesa atzīst, ka pieteicējas norādītais zaudējumu apmērs ir ticams, – proti, noslēdzot iepirkuma līgumu,
pieteicēja tiešām pamatoti un reāli varēja sagaidīt attiecīgo summu kā peļņu, kas būtu iegūta iepirkuma līguma izpildes rezultātā. Šāds tiesas secinājums
balstās uz to, ka nepastāv nekādas šaubas, ka gadījumā, ja netiktu pieņemts prettiesiskais lēmums, pieteicēja iegūtu tiesības slēgt iepirkuma līgumu par tās norādīto līgumcenu 4 750 170,27 euro (bez PVN). Tādējādi nolikumam pievienotā līguma (tādu pasūtītājs noslēdza ar konkursa uzvarētāju) izpildes
ietvaros pieteicējai būtu jāveic objekta projektēšanas un būvniecības darbi, tostarp arī teritorijas labiekārtošanas darbi un no objekta neatdalāmo mēbeļu piegādes, kas kopsummā veido pieteicējas piedāvāto līgumcenu. Ņemot vērā, ka nevienā no iepirkuma procedūras dokumentiem nav apšaubīts pieteicējas piedāvājums nepamatoti lēta piedāvājuma izpratnē (attiecībā uz norādīto līgumcenu un tās veidojošo summu), un izvērtējot lietā esošos pierādījumus (būveksperta un auditora slēdzienus), tiesa atzīst par pamatotu, ka gan pieteicējas būvdarbu izmaksu apmērs, gan pārējo iepirkumā paredzēto darbu izmaksas apmērs ir atbilstošs tirgus cenām, saprotot, ka tirgus cenu veido arī tajā iekļauts samērīgas peļņas apmērs.
Tāpat, kā pamatoti norāda pieteicēja, kas apstiprinās arī ar tiesas konstatēto, konkursa nolikums neietvēra tādu finanšu piedāvājuma detalizācijas
pakāpi ar izvērstām lokālajām tāmēm, no kurām atbilstoši noteikumuNr.1014 noteiktajai būvizmaksu noteikšanas kārtībai jau būtu pietiekami skaidri redzams būvdarbu izmaksām paredzamās peļņas apmērs, vai ka finanšu piedāvājuma forma paredzētu atsevišķu pozīciju katrai darba izmaksu sadaļai, kurā būtu norādāms paredzamās peļņas apmērs. Līdz ar to par ticamu atzīstams pieteicējas norādītais, ka konkrēts peļņas apmērs 3% bija iekļauts pieteicējas piedāvātajā līgumcenā, kas kopumā veidoja izmaksas par vairākām iepirkuma sastāvdaļām (veicamajiem darbiem), ne tikai no tiešajām būvdarbu izmaksām.
[22] Noraidāms ir pārvaldes rakstveida paskaidrojumā norādītais, ka pieteicēja nepamatoti aprēķinātās peļņas apmēru attiecinājusi arī uz citām
finanšu piedāvājumā paredzēto darbu izmaksām, ne tikai uz būvdarbu tiešajām izmaksām. Attiecībā uz pārvaldes iebildumiem par to, ka pieteicējas
finanšu piedāvājumā ir norādītas būvdarbu autoruzraudzības, izpētes un projektēšanas darbu izmaksas (kopā 205 598,85 euro), mēbeļu, iekārtas un
tehnoloģiskais aprīkojuma izmaksas (175 829,20 euro) vai neparedzētu darbu izpildes izmaksas, kuras nav attiecināmas uz būvdarbu tiešajām izmaksām, un tādējādi pieteicēja mākslīgi palielinājusi aprēķinātās peļņas apmēru, tiesa norāda, ka šādā gadījumā, ja par to ir attiecīgi pierādījumi, pārvaldei savi iebildumi bija jāpamato, piemēram, ka uz šādiem iepirkumā paredzētajiem darbiem (to izmaksām) nav attiecināms pieteicējas norādītais peļņas apmērs, tas ir lielāks vai mazāks, vai nav vispār.
Šajā sakarā ir jākonstatē, vai paredzamās peļņas apmērs, kā to apgalvo pārvalde, attiecas tikai uz būvdarbu tiešajām izmaksām, vai, kā būtībā
uzskata pieteicēja, paredzamās peļņas apmērs attiecas arī uz citiem piedāvājumā ietvertajiem darbiem (nolikumā paredzētajiem darbiem).
Atbilstoši nolikuma 13.3.punktam finanšu piedāvājumā bija jānorāda līgumcena – kopējā cena, par kādu tiks veikti būvdarbi (būvdarbu kopējā
cena), kā arī pārējās izmaksas, kas saistītas ar projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbu izpildi saistītās izmaksas, nodokļi, ar būvdarbiem netieši saistītās izmaksas (norādīts uzskaitījums), tostarp samērīga peļņa (13.3.7.apakšpunkts). Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas iesniegtais finanšu piedāvājums ar tajā norādīto līgumcenu un iekļautajām izmaksām tika atzīts par atbilstošu nolikumā noteiktajām prasībām (formai un saturam) un ka nolikuma prasības nenoteica tādu finanšu piedāvājuma noformējama detalizācijas pakāpi, kurā pie katrām veicamo darbu izmaksām būtu norādāms paredzamās peļņas apmērs. No nolikuma vai finanšu piedāvājuma veidlapas arī neizriet, ka samērīgs peļņas apmērs būtu piemērojams tikai attiecībā uz būvdarbu tiešajām izmaksām un nevis arī uz citu veicamo darbu izmaksām.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, šajā iepirkumā pieteicējas paredzamās peļņas apmērs nosakāms atkarībā no
objekta, par ko bija iepirkuma priekšmets, kas nebija tikai būvdarbi