Lēmums, ar kuru iepirkuma procedūrā noteikta persona, kurai piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, ir attiecīgajai personai labvēlīgs administratīvais akts. Ar to noslēdzas iepirkuma procedūra, to var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā. Nav tiesiska pamata uz šādu lēmumu raudzīties atšķirīgi atkarībā no plānotā iepirkuma līguma finansējuma avota. Tātad arī tad, ja pasūtītājs līguma izpildi plānojis finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem (kā tas ir šajā gadījumā), lēmuma par iepirkuma rezultātiem tiesiskā daba nemainās.
[9] Neapstrīdama administratīvā akta atcelšana ir pieļaujama saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. vai 86.panta noteikumiem - atkarībā no administratīvā akta tiesiskuma.[....]
[10] Personai labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšana pieļaujama saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas noteikumiem[....]
[12] Ievērojot minētās normas, kā pamatoti secināts pirmās instances tiesas spriedumā, sadarbības iestādes atzinumam par iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem ir izšķiroša nozīme finansējuma piešķiršanā. Ja iepirkuma procedūra noritējusi neatbilstoši tiesību normām, sadarbības iestāde var sniegt negatīvu atzinumu, kas savukārt liedz atbildīgajai iestādei uzaicināt projekta iesniedzēju iesniegt projekta iesniegumu. Tas izslēdz iespēju pasūtītājam pretendēt uz Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu iepirkuma līguma izpildei.
[13] Tomēr nav pamata uzskatīt, ka noteikumu Nr.51 19.2.apakšpunkts vai kāda cita minēto noteikumu norma paredz iepirkuma procedūrā pieņemtā lēmuma atcelšanu. Tiesību normas, kas reglamentē Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršanas kārtību, neregulē iepirkuma procedūras pašas par sevi un nenoteic pasūtītāja pienākumus vai tiesības iepirkumu procedūrā. Ne šo normu mērķis, ne arī to saturs nenoteic pasūtītāja pieļaujamo vai obligāto rīcību attiecībā uz prettiesiskiem lēmumiem iepirkuma procedūrā.
Arī iepirkuma nolikumā nav norādīta sadarbības iestādes atzinuma ietekme uz pasūtītāja lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Pozitīvs sadarbības iestādes atzinums nav norādīts kā priekšnoteikums iepirkuma līguma noslēgšanai.
Augstākā tiesa jau iepriekš atzinusi, ka iepirkuma procedūru regulējums gan ārējos normatīvajos aktos, gan konkrēta iepirkuma konkursa nolikumā kalpo tam, lai pretendentiem būtu zināms, kādā kārtībā tiks veikta novērtēšana, lēmumu pieņemšana un līguma noslēgšana. Vispārīgi nav izslēdzams fakts, ka cita finanšu līdzekļu piešķiršanā kompetenta iestāde saskaņo iepirkuma līguma noslēgšanu nolūkā kontrolēt finanšu līdzekļu atbilstošu izlietošanu. Vienlaikus būtu jāraugās, lai šāda kontrole neizjauktu to iepirkumu procedūru kārtību, kas noteikta pretendentiem objektīvi zināmajos tiesību aktos un ar kuru pretendenti tādējādi rēķinās. Iepirkuma pretendentiem būtu jābūt informētiem arī par līguma noslēgšanas priekšnosacījumiem, kas saistās ar šādu kontroli (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.SKA-52/2014 8.punktu).