19. Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punkts, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ir jāpiešķir atbilstoši kritērijam par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu no līgumslēdzējas iestādes viedokļa, tai potenciālajiem pretendentiem iepirkuma specifikācijā vai paziņojumā par līgumu vienmēr ir jādara zināma vērtēšanas metode vai novērtējuma noteikumi, uz kuriem pamatojoties tiks vērtēti piedāvājumi atbilstoši šajos dokumentos norādītajiem kritērijiem, vai, ja šāda vispārīga pienākuma nav, paši konkrētā iepirkuma apstākļi šādu pienākumu var radīt.
22. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums arī nozīmē, ka pretendentiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad šos piedāvājumus izvērtē līgumslēdzēja iestāde (šajā ziņā skat. spriedumus, 2005. gada 24. novembris, ATI EAC e Viaggi di Maio u.c., C‑331/04, EU:C:2005:718, 22. punkts, kā arī 2016. gada 24. maijs, MT Højgaard un Züblin, C‑396/14, EU:C:2016:347, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
23. Tiesa tādējādi ir atzinusi, ka publiskā iepirkuma līguma priekšmets un piešķiršanas kritēriji ir skaidri jānosaka jau publiskā iepirkuma procedūras sākumā (spriedums, 2012. gada 10. maijs, Komisija/Nīderlande, C‑368/10, EU:C:2012:284, 56. punkts) un ka līgumslēdzēja iestāde nevar piemērot piešķiršanas kritērijiem tādus apakškritērijus, kas iepriekš nav darīti zināmi pretendentiem (spriedums, 2011. gada 21. jūlijs, Evropaïki Dynamiki/EMSA, C‑252/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:512, 31. punkts). Tāpat arī līgumslēdzējai iestādei ir pienākums vienādi interpretēt piešķiršanas kritērijus visas procedūras laikā (spriedums, 2001. gada 18. oktobris, SIAC Construction, C‑19/00, EU:C:2001:553, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
24. Šīs prasības būtībā mutatis mutandis ir attiecināmas uz līgumslēdzēju iestāžu pienākumu paziņojumā par līgumu vai specifikācijā norādīt katra piešķiršanas kritērija “relatīvo novērtējumu”. Tiesa tādēļ ir nospriedusi, ka līgumslēdzēja iestāde principā nedrīkst piemērot novērtējuma noteikumus, kuri pretendentiem iepriekš nav bijuši paziņoti (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 24. janvāris, Lianakis u.c., C‑532/06, EU:C:2008:40, 38. un 42. punkts).
25. Katra piešķiršanas kritērija relatīvais novērtējums, neskarot Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punkta trešās daļas noteikumus, ir skaidri jānosaka publiskā iepirkuma procedūras sākumā, šādi ļaujot pretendentiem objektīvi noteikt piešķiršanas kritēriju savstarpējo faktisko nozīmi vēlākā posmā, kad tos novērtēs līgumslēdzēja iestāde. Tāpat arī piešķiršanas kritēriju relatīvo novērtējumu nevar grozīt nevienā publiskā iepirkuma procedūras posmā.
26. Tomēr tiesa ir atzinusi, ka līgumslēdzēja iestāde pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās var noteikt apakškritēriju novērtējuma koeficientus, kuri būtībā atbilst iepriekš pretendentiem paziņotajiem kritērijiem, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, pirmkārt, ar šo ex post noteikšanu netiek grozīti paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras specifikācijās noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, otrkārt, tā neietver elementus, kas būtu varējuši ietekmēt piedāvājuma sagatavošanu, ja tie būtu bijuši zināmi piedāvājuma sagatavošanas laikā, un, treškārt, tā nav tikusi veikta, ņemot vērā elementus, kas varētu diskriminējoši ietekmēt kādu no pretendentiem (spriedums, 2011. gada 21. jūlijs, Evropaïki Dynamiki/EMSA, C‑252/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:512, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
27. Tomēr nedz Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punktā, nedz kādā citā tās normā līgumslēdzējai iestādei nav noteikts pienākums potenciālajiem pretendentiem paziņojuma par līgumu vai specifikāciju publikācijā darīt zināmu vērtēšanas metodi, kuru līgumslēdzēja iestāde izmantos, konkrēti vērtējot un sarindojot piedāvājumus atbilstoši līguma piešķiršanas kritērijiem un to relatīvajam novērtējumam, kas iepriekš noteikti attiecīgā publiskā iepirkuma dokumentācijā.
28. Šāds vispārīgs pienākums neizriet arī no Tiesas judikatūras.
29. Tiesa ir atzinusi, ka vērtēšanas komitejai ir jādod zināma brīvība savu uzdevumu veikšanā un tādēļ tā, negrozot specifikācijā vai paziņojumā par līgumu norādītos piešķiršanas kritērijus, var strukturēt savu iesniegto piedāvājumu pārbaudes un analīzes darbu (spriedums, 2011. gada 21. jūlijs, Evropaïki Dynamiki/EMSA, C‑252/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:512, 35. punkts).
30. Šādu brīvību pamato arī praktiskas dabas apsvērumi. Līgumslēdzējai iestādei vērtēšanas metodi, kuru tā izmantos piedāvājumu vērtēšanai un sarindošanai, ir jāpielāgo atbilstoši lietas apstākļiem.
31. Atbilstoši Direktīvas 2004/18 2. pantā noteiktajiem publiskā iepirkuma principiem, lai novērstu jebkādu favorītisma iespēju, vērtēšanas metodi, kuru līgumslēdzēja iestāde izmantos piedāvājumu vērtēšanai un sarindošanai, principā nedrīkst noteikt pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde jau ir atvērusi piedāvājumus. Tomēr gadījumā, kad attiecīgo metodi pirms minētās atvēršanas pierādāmu iemeslu dēļ nevar izmantot, kā to norādījusi Beļģijas valdība, līgumslēdzējai iestādei nevar pārmest, ka tā metodi ir noteikusi tikai pēc tam, kad tā vai vērtēšanas komiteja ir iepazinusies ar piedāvājumu saturu.
32. Katrā ziņā saskaņā ar minētajiem publiskā iepirkuma principiem un iepriekš 24. un 25. punktā konstatēto tas, ka līgumslēdzēja iestāde vērtēšanas metodi nosaka pēc paziņojuma par līgumu vai specifikācijas publicēšanas, negroza piešķiršanas kritērijus, nedz arī to relatīvo novērtējumu.
33. Šajā gadījumā rodas jautājums, vai pamatlietā aplūkojamajā publiskā iepirkuma procedūrā ir izpildīti no Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punkta izrietošie pienākumi, ņemot vērā, ka, pirmkārt, līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu ir norādījusi tikai divus piešķiršanas kritērijus, proti, kvalitāti un cenu, katru ar piebildi “(50/100)”, un ka, otrkārt, vērtēšanas komiteja piedāvājumu kvalitātes vērtējumā izmantoja skalu no “ļoti labi” līdz “vāji”, tiem pa vidu esot “apmierinoši”, taču cenas kritērija vērtējumā šī skala netika lietota.
34. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka abas piezīmes “(50/100)”, kā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norādījusi iesniedzējtiesa, nozīmē, ka abiem piešķiršanas kritērijiem ir vienāda nozīme.
35. Tomēr šķiet, ka šāda kārtība neļauj pretendentu sarindojumā, kura mērķis ir atklāt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, atspoguļot to piedāvājumu kvalitātes atšķirības salīdzinājumā ar to cenu – ievērojot piešķiršanas kritēriju relatīvo novērtējumu, kas paredzēts ar piezīmi “(50/100)”. It īpaši šķiet, ka šī kārtība varēja ietekmēt cenas kritēriju, tam piešķirot izšķirošu nozīmi attiecībā uz šī sprieduma 33. punktā minētajā kvalitātes skalā sarindotajiem piedāvājumiem. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai līgumslēdzēja iestāde, vērtējot piedāvājumus, patiešām ir ievērojusi katra no paziņojumā par līgumu minētajiem piešķiršanas kritērijiem relatīvo novērtējumu.
36. Ir pieļaujams, ka līgumslēdzēja iestāde izmanto skalu piešķiršanas kritēriju vērtējumam, to iepriekš nepublicējot paziņojumā par līgumu vai specifikācijā, tomēr, kā konstatēts šī sprieduma 32. punktā, tas nedrīkst izmainīt šajā dokumentācijā publicēto piešķiršanas kritēriju relatīvo novērtējumu.
37. Līdz ar to no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 53. panta 2. punkts, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad pakalpojumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ir jāpiešķir atbilstoši kritērijam par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu no līgumslēdzējas iestādes viedokļa, tai potenciālajiem pretendentiem paziņojumā par līgumu vai attiecīgā iepirkuma specifikācijā nav jādara zināma vērtēšanas metode, kuru līgumslēdzēja iestāde grasās izmantot, konkrēti vērtējot un sarindojot piedāvājumus. Tomēr minētā metode nedrīkst izmainīt piešķiršanas kritērijus un to relatīvo novērtējumu
55.