78 Pirmā jautājuma b) daļā iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 2004/17 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretēja tāda specifikāciju klauzula, kāda ir pamatlietā aplūkotā 4.3. klauzula, kurā gadījumā, ja vairāki pretendenti iesniedz kopīgu piedāvājumu, ir prasīts, lai katra no tiem ieguldījums, lai izpildītu profesionālo spēju jomā piemērojamās prasības, proporcionāli atbilstu būvdarbu daļai, ko tas faktiski veiks, ja tam tiks piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.
87 It īpaši nevar tikt izslēgts, ka īpašos apstākļos, ievērojot noteikta iepirkuma, kā arī attiecīgo būvdarbu raksturu un mērķus, trešās juridiskās personas spējas, kas ir vajadzīgas šī publiskā līguma izpildei, nevar tikt nodotas attiecīgajam pretendentam, tādējādi pēdējais minētais var atsaukties uz šīm spējām tikai tad, ja minētā juridiskā persona tieši un personiski piedalās minētā publiskā līguma izpildē (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 41. punkts).
88 Šādos apstākļos līgumslēdzēja iestāde, lai pareizi īstenotu šo iepirkumu, iepirkuma procedūras dokumentos var skaidri norādīt precīzus noteikumus, saskaņā ar kuriem saimnieciskās darbības subjekts var atsaukties uz citu juridisko personu spējām, ciktāl šie noteikumi ir saistīti un samērīgi ar minētā iepirkuma priekšmetu un mērķiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 54.–56. punkts).
89 Turklāt jau uzreiz nevar tikt izslēgts, ka īpašos apstākļos, ievērojot attiecīgo būvdarbu raksturu, kā arī iepirkuma priekšmetu un mērķus, saimnieciskās darbības subjektu apvienības, kura iesniedz kopīgu piedāvājumu, dažādu dalībnieku spējas, kas ir vajadzīgas minētā publiskā līguma pienācīgai izpildei, nevar tikt nodotas no viena dalībnieka otram. Tādējādi šādā gadījumā līgumslēdzējai iestādei ir pamats prasīt, lai ikviens no minētajiem dalībniekiem izpildītu būvdarbus atbilstoši pats savām spējām.
90 Šajā gadījumā ostas iestāde un Lietuvas valdība būtībā apgalvo, ka pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzulas mērķis ir novērst, ka pretendents, lai iegūtu tiesības slēgt publisku līgumu, atsaucas uz spējām, ko tam nav nolūka izmantot, un, tieši otrādi, ka pretendents var piedalīties iepirkumā un veikt būvdarbu daļu, ja tā rīcībā tomēr nav spēju un līdzekļu, kas vajadzīgi šo būvdarbu pienācīgai izpildei.
91 Šajā ziņā, protams, nevar tikt izslēgts, ka, ņemot vērā pamatlietā aplūkoto būvdarbu tehnisko pusi un nozīmīgumu, lai tos pareizi izpildītu, vairāku pretendentu kopīgi iesniegta piedāvājuma gadījumā katram no tiem ir jāizpilda specifiski uzdevumi, kas, ievērojot šo būvdarbu vai uzdevumu priekšmetu vai raksturu, atbilst viņa paša profesionālajām spējām.
92 Tomēr šķiet, ka tāds nav pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzulas saturs. Kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi savu secinājumu 63. un 64. punktā, šī klauzula prasa, lai pastāvētu tīri aritmētiska saistība starp katra attiecīgā pretendenta ieguldījumu, lai izpildītu profesionālo spēju jomā piemērojamās prasības, un būvdarbu daļu, ko šis pretendents apņemas izpildīt un ko tas faktiski izpildīs publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā. Savukārt šajā klauzulā nav ņemts vērā ne katra pretendenta veicamo uzdevumu raksturs, ne katram no tiem raksturīgās tehniskās zināšanas. Šādos apstākļos minētā 4.3. klauzula neliedz vienam no attiecīgajiem pretendentiem īstenot specifiskus uzdevumus, attiecībā uz kuriem viņam faktiski nav prasītās pieredzes vai spēju.
93 Turklāt ostas iestāde un Lietuvas valdība ir uzsvērušas, ka pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzula neliedz attiecīgajiem pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus, lai izpildītu būvdarbus, kas ir kvalificēti kā tādi, kas “nav galvenie”, un ka saskaņā ar šo specifikāciju 4.4. klauzulu, apakšuzņēmēju profesionālās spējas netiek pārbaudītas. Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai ir jāuzskata, ka ar minēto 4.3. klauzulu, pirmkārt, netiek nodrošināts, ka pretendenti faktiski izmanto spējas, ko tie ir deklarējuši iepirkuma laikā un ko ostas iestāde ir ņēmusi vērā, vērtējot piedāvājumus. Otrkārt, ar to nav izslēgts, ka būvdarbus, kas ir kvalificēti kā tādi, kas “nav galvenie”, īsteno apakšuzņēmēji, kam nav prasīto profesionālo spēju.
94 No minētā izriet, ka ar pamatlietā aplūkoto specifikāciju 4.3. klauzulu netiek nodrošināta paredzēto mērķu sasniegšana.