Gan Birojs, gan pasūtītāja pieteicējas piedāvātās cenas ar atlaidi vērtēšanu saista ar risku akceptēt nepamatoti lētu un līdz ar to reāli neizpildāmu piedāvājumu.
Pretendenta piedāvātās cenas ar atlaidi ņemšana vērā pati par sevi nekādi nevar piespiest pasūtītāju akceptēt nepamatoti lētu piedāvājumu, kā to norāda pasūtītāja kasācijas sūdzībā. Tas, vai piedāvājums ir izpildāms par piedāvāto cenu, nosakāms nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanas procedūrā (kuras rezultātā salīdzinoši lētāks piedāvājums var tikt arī atzīts par pamatotu). Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana, no vienas puses, neļauj objektīvi nepamatoti noraidīt tādu piedāvājumu, kura cena ir zemāka, bet, no otras puses, iekļauj droša un nopietna piedāvājuma izvēli, kas savukārt noskaidrojams nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanas procesā (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-182/2012 8.punktu un Augstākās tiesas 2014.gada 31.marta sprieduma lietā Nr.SKA-26/2014 8.punktu).
Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtējumā var tikt ņemtas vērā pakalpojuma faktiskās izmaksas, kuras radīsies pašam pretendentam, kā arī pretendenta sniegtais pamatojums par tā iespējām segt šīs izmaksas. Vispārīgi Augstākā tiesa akceptējusi iespēju, ka pretendenta piedāvātā zemā cena varētu tikt nodrošināta, piemēram, sedzot izmaksas uz citu pasūtījumu rēķina. Tāpat atzīts, ka tādā gadījumā pretendentam, norādot cenas pamatojumu, jāspēj uzrādīt tā darbības struktūras un organizācijas kopējais modelis, atainot tā praktizēto izmaksu sadalījuma modeli, izmaksu optimizācijas iespējas un tādējādi pamatot, kādā veidā izmaksas tiek segtas no citiem avotiem, kas turklāt ir saskanīgi ar citos pieteicēja izpildītos pasūtījumos noteiktajām cenām. Citiem vārdiem, pieteicējam jāspēj pamatot, ka piedāvājums faktiski saskan ar tā spēju nodrošināt kvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu Iztrūkstot šādam cenas veidošanas skaidrojuma pamatojumam, pasūtītājam un attiecīgi tiesai ir pamats apšaubīt piedāvājuma īstumu. Pretendenta vispārīga atsaukšanās uz to, ka izmaksas tiek segtas citā veidā, nav pietiekama (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 31.marta sprieduma lietā Nr.SKA-26/2014 11.punktu).