Kvalifikācijas prasību vidū ir pretendenta tehniskās un profesionālās spējas (Publisko iepirkumu likuma 37.panta pirmā daļa norāda uz 42.pantu). Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punkts pretendenta tehniskās un profesionālās spējas pieļauj apliecināt ar informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ne vairāk kā trijos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Salīdzinot šo tiesību normas regulējumu ar lietā aplūkojamo konkursa nolikuma 6.4.punktu, secināms, ka pasūtītājs ir gaidījis no pretendentiem iepriekšēju tehnisko un profesionālo pieredzi, lai pēc tās kā kvalificējošas prasības izlemtu par pasūtījuma piešķiršanu.
[11] Izskatāmajā lietā tiesa atzinusi par pareizu Iepirkumu uzraudzības biroja secinājumu, ka pasūtītājs ir pieprasījis vienīgi iesniegt informāciju par pretendenta pieredzi par laiku no 2011. līdz 2013. gadam, nevis prasījis, lai pretendentam būtu trīs gadu pieredze.
Šādam uzskatam var pievienoties tiktāl, ka patiešām nolikumā nav noteikta minimālā pieredze - trīs gadi.
Tomēr, Augstākās tiesas ieskatā, konkursa nolikuma prasības ir iztulkojamas tā, lai tās pilnīgi iegūtu savu praktisko iedarbību. Ja nolikuma prasību iztulkotu tādā veidā, ka tai atbilst arī situācija, kad pretendents vispār neuzrāda nekādu pieredzi, būtu jāsecina, ka pasūtītājs konkursa nolikumā iekļāvis kvalifikācijas prasību, kurai nav saturiskas nozīmes. Mērķis, ar kādu nolikumā tiek iekļauta prasība norādīt pieredzi, ir pārliecināties par pretendenta kvalifikāciju. Ja šāda prasība ir iekļauta, tad pretendentam jāspēj uzrādīt pieredzi, kuru būtu iespējams novērtēt.
[12] Tiesas spriedumā ir konstatēts, ka iepirkumā uzvarējušais pretendents ir uzrādījis pieredzi atbilstoši nolikumā prasītajam. Tomēr lietas materiālos esošais piedāvājums ietver norādi uz līgumu, kurš noslēgts un jāizpilda tikai laikā pēc nolikumā norādītā laikposma. Līdz ar to tiesas konstatējums neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem.