Kā kritērijs saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei vienāda piedāvājumu novērtējuma gadījumā bija noteikts sociālo iemaksu īpatsvars par vienu strādājošo.
Izvērtējot konkrēto nosacījumu, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē tā neatbilstību Likumam. Proti, atbilstoši Likuma 51.panta septītās daļas regulējumam kā kritērijs, atbilstoši kuram tiks izvēlēts piedāvājums, ja vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, var tikt noteikts arī tieši nesaistīts ar pašu piedāvājumu ar nosacījumu, ka tas saskaņā ar Likuma 2.panta 2.punktu nodrošina piegādātāju brīvu konkurenci un vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Līdz ar to nav pat nozīmes tam, ka nolikuma 3.7.2.punkts ir noteikts tieši saistībā ar piegādātāju atbilstību kādām sociālās aizsardzības prasībām. Izšķiroša nozīme ir tam, lai tas nepamatoti neierobežotu piegādātāju konkurenci.
Iesniedzējs konkurences ierobežojumu pamato ar atšķirīgo atalgojuma līmeni iestāžu ēdināšanas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Iesniegumu izskatīšanas komisija, pirmkārt, nekonstatēja, ka Iesniedzējs būtu iesniedzis konkrētus datus vai aprēķinus, kas liecina par šādām atalgojuma līmeņa atšķirībām. Otrkārt, nepastāv nekādi ierobežojumi iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem ar komercdarbību darboties arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē, turklāt uz šādiem ierobežojumiem nav norādījis arī Iesniedzējs. Treškārt, ņemot vērā Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumos iekļauto un publiski pieejamo informāciju Iesniedzēja tīmekļvietnē, pakalpojumus sabiedriskās ēdināšanas nozarē sniedz arī pats Iesniedzējs, ko tā pārstāvis arī apstiprināja iesnieguma izskatīšanas sēdē. Līdz ar to ir arī apšaubāma Iesniedzēja subjektīvā interese šajā jautājumā. Tādējādi izskatāmajā lietā nav pamata konstatēt, ka minētā Iepirkuma nolikuma norma būtu attiecināma un vērsta tikai uz vienu pakalpojuma sniedzēju.
Attiecībā uz Iesniedzēja norādītajām atalgojuma atšķirībām reģionos iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka šim apstāklim nav nekādas izšķirošas nozīmes, jo nepastāv ierobežojumi uzņēmumu darbībām reģionos, kā arī nepastāv ierobežojumi komersantiem maksāt darbiniekiem lielāku atalgojumu.
Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka ar līguma priekšmetu ir jābūt saistītiem tiem kritērijiem, kuru ietvaros pretendentiem tiek piešķirti punkti (Likuma 51.panta otrās daļas 2.punkts), nevis tam nosacījumam, saskaņā ar kuru tiek izvēlēts piedāvājums, ja vismaz divi piedāvājumi ir novērtēti vienādi. To apstiprina apstāklis, ka Likuma 51.panta septītajā daļā iekļautais piemērs arī nav tieši saistīts ar līguma izpildi, taču likumdevējs tā izmantošanu ir pieļāvis, izvēloties piedāvājumu, ja vismaz divi piedāvājumi novērtēti vienādi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka, tā kā Iepirkuma nolikuma 3.7.2.punkts nav piegādātāju konkurenci nepamatoti ierobežojošs un diskriminējošs, kā arī tas neietekmē piedāvājuma sagatavošanu un iesniegšanu, Iesniedzēja iesniegums šajā daļā nav pamatots.