Konkursa nolikuma 2.pielikuma 2.1.punkta „b” apakšpunktā noteikts Vispārējais apgrozāmo līdzekļu koeficients.
Atbilstoši 2.pielikuma 2.1.punkta „b” apakšpunktam, pretendenta vispārējam apgrozāmo līdzekļu koeficientam = (apgrozāmie līdzekļi /īstermiņa parādi) tabulā norādītajā datumā jābūt ne mazākam par 1,0 (viens komats nulle). Pretendentam, kurš piedāvājumu iesniedz atbilstoši nolikuma 4.2.2., 4.2.3. vai 9.5.punkta prasībām, iepriekš prasītajam vispārējam apgrozāmo līdzekļu koeficentam jābūt katram dalībniekam, kā arī katram uzņēmējam, uz kura spējām balstās pretendents. Bilance par 2010.gadu jāiesniedz pēc komisijas pieprasījuma.
No minētā izriet, ka nolikuma 2.pielikuma 2.1.punkta „b” apakšpunktā ietvertā kvalifikācijas prasība attiecībā uz vispārējo apgrozāmo līdzekļu koeficientu ir attiecināma gan kā uz pašu pretendentu, gan uz uzņēmēju, uz kura spējām pretendents balstās. [..]
[12] Augstākā tiesa šajā lietā ir norādījusi, ka no vairākiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem izriet atziņa, ka iestādēm ir jāpārbauda arī apakšuzņēmumu spējas izpildīt līgumus (sk., piemēram, 1994.gada 14.aprīļa sprieduma lietā C-389/92 16.punktu, 1999.gada 2.decembra sprieduma C-176/98 28. un 29.punktu, 2004.gada 18.marta sprieduma lietā C-314/01 45.-46.punktu, 2013.gada 10.oktobra spriedumā lietā C-94/12 33.punktu). Līdz ar to ir secinājusi, ka iestāde var pārliecināties ne tikai par pretendenta finansiālajām un saimnieciskajām spējām, bet arī prasīt šādas ziņas par uzņēmumiem, uz kura spējām pretendents balstās.
[12.1] Pieteicēja norāda, ka birojs nav ņēmis vērā Publisko iepirkumu likuma 37.panta pirmajā daļā un 41.panta trešajā daļā noteiktās tiesību normas, proti, attiecībā uz uzņēmēju, uz kura spējām piegādātājs balstās, likumdevējs noteicis piegādātājam pienākumu iesniegt vien apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei, atšķirībā no piegādātāja, attiecībā uz kuru likums noteicis detalizētu dokumentu uzskaitījumu, ar kuriem pierādīt atbilstību.
Savukārt no Augstākā tiesas sprieduma šajā lietā izriet, ka Publisko iepirkumu likuma normas, kurās noteikti dokumenti, ar kuriem pierādīt atbilstību, nav interpretējamas kā tādas, kas izsmeļoši uzskaita ziņas, ko var prasīt no pretendentiem.
[12.2] Augstākā tiesa šajā sakarā arī norādījusi, ka apliecinājums vai vienošanās par sadarbību pati par sevi nepierāda, ka apakšuzņēmēja saimnieciskais un finansiālais stāvoklis atbilst pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Ja piegādātājs vēlas balstīties uz citu uzņēmēju iespējām Publisko iepirkumu likuma 41.panta trešajā daļā minētajā gadījumā, piegādātājam ir jāpierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, proti, jāpierāda ne vien tas, ka uzņēmējs ir uzņēmies saistības pret piegādātāju jautājumā par sadarbību, bet arī tas, ka uzņēmēja rīcībā ir piegādātājam nepieciešamie resursi.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 37.panta otrajai daļai pasūtītājs var noteikt minimālo atbilstības līmeni šā likuma 41. un 42.pantā minētajām prasībām Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā līguma izpildei nosaka samērīgi līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu (ja attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz), kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.
Tādējādi, ja piegādātājs balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pasūtītājs var, pieprasot attiecīgas ziņas un pierādījumus, noteikt minimālo atbilstības līmeni Publisko iepirkumu likuma 41. un 42.pantā minētajām prasībām arī attiecībā uz šādiem uzņēmējiem.
[12.3] Pie minētiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka pasūtītāja nolikuma 2.pielikuma 2.1.punkta „b” apakšpunktā noteiktā minimālā atbilstības prasība par vispārējo apgrozāmo līdzekļu koeficientu attiecībā uz uzņēmēju, uz kura spējām piegādātājs balstās, ir pamatota.