Publisko iepirkumu likuma 85.2panta pirmajā daļā ir uzskaitīti gadījumi (iepirkuma procedūras pārkāpumi), kurus likumdevējs atzinis par tik būtiskiem, ka to dēļ administratīvā procesa kārtībā tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu. Tostarp panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka viens no šādiem gadījumiem ir, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 67.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu (proti, nogaidīšanas termiņu).
Secīgi atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 85.3panta pirmajai daļai, ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma nosacījumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem; atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža (1.punkts), groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus un saīsina līguma termiņu (2.punkts), saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu (3.punkts). Vienlaikus likuma 85.3panta trešās daļas pēdējais teikums noteic, ka šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto sprieduma veidu (proti, iepirkuma līguma termiņa saīsināšanu) tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajos gadījumos.
No minētā izriet, ka tiesa, izvēloties, kādu ietekmēšanas līdzekli saistībā ar noslēgto iepirkuma līgumu noteikt, maigāko līdzekli - līguma termiņa samazināšanu - var noteikt tikai tad, ja ir iestājies Publisko iepirkumu likuma 85.3panta ceturtajā vai piektajā daļā paredzētais gadījums.
[18] Izskatāmajā lietā tiesa izšķīrusies par Publisko iepirkumu likuma 85.3panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto iespēju samazināt iepirkuma līguma termiņu, jo ir secinājusi, ka pastāv šā panta piektajā daļā paredzētais gadījums. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka tā nevar taisīt spriedumu par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, bet var tikai lemt par līguma noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai par līguma termiņa saīsināšanu.
Augstākā tiesa šo tiesas secinājumu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ atzīst par nepareizu.
[19] Publisko iepirkumu likuma 85.3panta piektā daļa noteic: ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 67.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu, un tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām un minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto spriedumu (tas ir, spriedumu par līguma termiņa saīsināšanu vai par līguma noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vienlaikus ar termiņa saīsināšanu).
Pirmās instances tiesa ir uzskatījusi, ka konkrētajā gadījumā ir iestājies minētajā normā paredzētais gadījums, jo iepirkuma procedūras tiesiskumu līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir vērtējusi no aspekta, vai pasūtītājs iepirkums procesā ir pieļāvis tādas atkāpes no likuma prasībām, kas varēja ietekmēt tieši pieteicējas izredzes uzvarēt. Tomēr Publisko iepirkumu likuma 85.3panta piektā daļa neparedz konstatējumu, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar likuma prasībām, veikt no šāda aspekta.
Kā izriet no minētās tiesību normas, lai situācijā, kad pasūtītājs iepirkuma līgumu noslēdzis, neievērojot nogaidīšanas termiņu, būtu pamats piemērot bardzības ziņā maigākās sekas - līguma termiņa saīsināšanu, jāīstenojas diviem kumulatīviem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, ir jākonstatē, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir tikusi veikta saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām Otrkārt, ir jākonstatē, ka lēmums par uzvarētāja noteikšanu nav ietekmējis tieši pieteicēja izredzes uzvarēt.
Likumdevējs abus šos nosacījumus ir noteicis kā patstāvīgus nosacījumus, līdz ar to, lai varētu secināt, ka ir iestājies šajā normā paredzētais gadījums, patstāvīgi jākonstatē gan pirmā, gan otrā nosacījuma iestāšanās. No tiesību normas neizriet, ka nosacījumu par to, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām, būtu jāvērtē no tāda aspekta, vai pasūtītāja pieļautās atkāpes no likuma prasībām ir ietekmējušas pieteicēja izredzes uzvarēt. Tas, vai konkrētā iepirkuma rezultāts ir ietekmējis pieteicēja izredzes, ir noteikts kā otrs - patstāvīgs nosacījums.
Tādējādi pirmais no minētajiem priekšnosacījumiem paredz, ka iepirkuma procedūrai jābūt pilnībā tiesiskai. Tas nozīmē, ka, ja iepirkumā papildus tam, ka nav ievērots nogaidīšanas termiņš (kas jau pats par sevi uzskatāms par rupju pārkāpumu), ir pieļauti vēl citi pārkāpumi, tad neatkarīgi no šo pārkāpumu ietekmes uz pieteicēja tiesībām vai tiesiskajām interesēm, konstatējams, ka šis priekšnosacījums nav iestājies un attiecīgi Publisko iepirkumu likuma 85.3panta piektā daļa nav piemērojama.
Šāds regulējums atbilst Publisko iepirkumu likumā iedzīvinātās Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (turpmāk - direktīva 2007/66/EK) mērķiem un regulējumam.
Proti, kā izriet no direktīvas preambulas, lai novērstu būtiskus pārkāpumus attiecībā uz obligāto nogaidīšanu, kas ir efektīvas pārskatīšanas priekšnoteikums, būtu jāpiemēro iedarbīgas sankcijas. Tādēļ līgumi, kas noslēgti, pārkāpjot nogaidīšanas termiņu, būtu jāuzskata par spēkā neesošiem, ja tie ir saistīti ar Direktīvas 2004/18/EK vai Direktīvas 2004/17/EK pārkāpumiem tādā apjomā, ka minētie pārkāpumi ir ietekmējuši pretendenta, kurš prasa veikt pārskatīšanu, izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības (sk. direktīvas 2007/66/EK preambulas 18.apsvērumu). Vienlaikus direktīva noteic, ka attiecībā uz citiem formālu prasību pārkāpumiem dalībvalstis varētu spēkā neesamības principu nepiemērot. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt alternatīvas sankcijas (soda naudas vai līguma termiņa saīsināšanu). (sk. direktīvas 2007/66/EK preambulas 19.apsvērumu). Tajā pašā laikā direktīva paredz, ka ar šo direktīvu tomēr nedrīkstētu izslēgt arī stingrāku sankciju piemērošanu saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem (sk. direktīvas 2007/66/EK preambulas 20.apsvērumu).
Atbilstoši direktīvas 2.d panta 1.punkta „b” apakšpunktam dalībvalstīm jānodrošina, ka no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra līgumu atzīst par spēkā neesošu vai līguma spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums, citastarp, ja ir pārkāpts šīs direktīvas 2.a panta 2.punkts (norma paredz nogaidīšanas termiņa ievērošanu), un ar šādu pārkāpumu pretendentam, kas prasa pārskatīšanu, tika liegta iespēja izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pirms līguma noslēgšanas, ja šāds pārkāpums ir saistīts ar Direktīvas 2004/18/EK pārkāpumu un ja šāds pārkāpums ir ietekmējis pretendenta, kurš prasa pārskatīšanu, izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības.
Vienlaikus direktīvas 2.e panta 1.punkts noteic: ja izdarīts 2.a panta 2.punkta (paredz nogaidīšanas termiņa ievērošanu) pārkāpums, uz kuru neattiecas 2.d panta 1.punkta „b” apakšpunkts, dalībvalstis nodrošina spēkā neesamību vai alternatīvas sankcijas. Dalībvalstis var noteikt, ka no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra pēc visu attiecīgo aspektu izvērtēšanas pieņem lēmumu par to, vai līgums būtu jāuzskata par spēkā neesošu vai arī būtu jāpiemēro alternatīvas sankcijas.
Tādējādi no minētās direktīvas izriet, ka tajos gadījumos, ja pasūtītājs ir pieļāvis nogaidīšanas termiņa pārkāpumu un turklāt iepirkuma procesā bijis pieļauts vēl kāds cits iepirkuma procedūras pārkāpums, kas ietekmējis pretendenta, kas sūdzējies, izredzes uzvarēt iepirkumā, dalībvalstij ir jānodrošina, ka iepirkuma līgums tiek atzīts par spēkā neesošu Savukārt gadījumā, kad pasūtītājs ir pieļāvis nogaidīšanas termiņa pārkāpumu un bijis pieļauts vēl kāds cits iepirkuma procedūras pārkāpums, kas tomēr nav ietekmējis pretendenta, kas sūdzējies, izredzes uzvarēt iepirkumā, direktīva neprasa obligātu līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Direktīva ir atstājusi dalībvalstu ziņā izvēlēties, vai šādā gadījumā iepirkuma līgums būtu atzīstams par spēkā neesošu vai būtu piemērojamas alternatīvas sankcijas.
Latvijas likumdevējs, kā jau minēts, Publisko iepirkumu likuma 85.3panta piektajā daļā ir izvēlējies noteikt, ka situācijā, kad pasūtītājs nav ievērojis nogaidīšanas termiņu, alternatīvo sankciju līguma termiņa saīsināšanu var piemērot tikai tad, ja ir konstatējams gan tas, ka citas atkāpes no likuma prasībām iepirkuma procedūrā nav pieļautas, gan tas, ka nav ietekmētas pieteicēja izredzes uzvarēt. Tādējādi Latvijas likumdevējs ir izmantojis direktīvā paredzēto iespēju noteikt stingrākās sankcijas arī tad, ja iepirkuma procedūrā papildus nogaidīšanas termiņa neievērošanai pieļauti vienīgi formāli pārkāpumi, kas nav ietekmējuši iepirkuma rezultātu un konkrētā pieteicēja izredzes uzvarēt. Proti, Latvijas likumdevējs nogaidīšanas termiņa neievērošanu ir vērtējis kā tik būtisku pārkāpumu, ka tā pieļaušanas gadījumā līguma termiņa saīsināšanas iespēju var piemērot tikai tad, ja citus pārkāpumus pasūtītājs nav pieļāvis (Publisko iepirkumu likuma 85.3panta piektā daļa), vai arī tad, ja tiesa konstatē Publisko iepirkumu likuma 85.3panta ceturtās daļas gadījumu (būtisku sabiedrības interesi, lai iepirkuma līguma radītās sekas saglabātos).
[20] No pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka pasūtītāja bija noteikusi par divām dienām īsāku piedāvājumu iesniegšanas termiņu pēc nolikuma grozīšanas, nekā to paredz Publisko iepirkumu likuma 29.panta trešā daļa. Tas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā nevar uzskatīt, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta stingrā saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.
Līdz ar to pirmās instances tiesa nepamatoti piemēroja Publisko iepirkumu likuma 85.3panta piekto daļu, kas nozīmē, ka tiesai, atsaucoties uz šo tiesību normu, nebija pamata konkrētajā gadījumā noteikt 85.3panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto sankcijas veidu - līguma termiņa saīsināšanu.
Tādēļ tiesas spriedums daļā, kurā saīsināts iepirkuma līguma termiņš, ir atceļams, un lieta šajā daļā nosūtāma pirmās instances tiesai jaunai izskatīšanai. Izskatot lietu, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā ir saskatāms pamats Publisko iepirkumu likuma 85.3panta ceturtās daļas piemērošanai. Vērtējot, vai sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt konkrētā iepirkuma līguma sekas, tiesai sabiedrības intereses jāizsver citstarp kontekstā ar pasūtītājas pieļauto pārkāpumu raksturu, būtiskuma pakāpi un radīto ietekmi un samērīguma principu (salīdzinājumam 2012.gada 17.augusta sprieduma lietā Nr. SKA-580/2012 18.2.punkts).