Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tā ir pasūtītāja prerogatīva izvirzīt iepirkuma procedūras dokumentos savām vajadzībām atbilstošas, objektīvi pamatotas prasības, vienlaikus ievērojot iepirkuma jomu regulējošajos normatīvajos aktos ietverto vienlīdzības un brīvas konkurences principu. Proti, pretendentiem ir jāņem vērā, ka pasūtītāja reālo vajadzību noteikšana ir pasūtītāja ekskluzīva kompetence, un tikai pats pasūtītājs vislabāk zina un var izvērtēt, kādas tieši prasības izvirzīt precei un pakalpojumiem, lai nodrošinātu savām vajadzībām atbilstošas preces vai pakalpojuma saņemšanu. Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2016.gada 17.maija rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-108/2016 ir atzinis, ka konkursa nolikuma prasību noteikšana ir pasūtītāja rīcības brīvība; tā ir vērsta uz to, lai piedāvājums atbilstu pasūtītāja iecerēm un tas saņemtu iepirkuma priekšmetam atbilstošu un kvalitatīvu izpildījumu.