Iesniegumu izskatīšanas komisija no lietas materiāliem konstatē, ka, ievērojot Iesniedzēja lūgumu izsniegt informāciju, proti, konkrētus pasažieru plūsmas datus, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir sniedzis atbildi, norādot pasažieru plūsmas intensitātes datus pa stundām vidēji dienā 2018.gada aprīlī. Iesniedzēja pārstāvji iesnieguma izskatīšanas laikā norādīja, ka Iesniedzējs šādus datus vēlējās saņemt gada griezumā par katru mēnesi, tomēr no Iesniedzēja informācijas pieprasījuma šāda vēlme neizriet, kā arī nav konstatējams, ka Iesniedzējs būtu vērsies pie Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ar informācijas pieprasījumu (jeb tā precizējumu) par vēlmi saņemt datus par ilgāku laika periodu nekā tie ir izsniegti, kas būtu nepieciešami piedāvājuma sagatavošanai. Nezinot konkrētu laika periodu, par kādu Iesniedzējs šādu informāciju vēlējās saņemt, ir saprotama Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcība šos datus izsniegt ar pēc iespējas augstāku aktualizācijas pakāpi, kas šajā gadījumā arī tika izdarīts (izsniegti dati par iepriekšējo mēnesi pirms pieprasījuma). Tādējādi nevar konstatēt, ka Iesniedzējam tā pieprasītā informācija nav tikusi izsniegta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs objektīvi nevarēja paredzēt, kāda perioda dati Iesniedzējam atvieglotu finanšu piedāvājuma sagatavošanu. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija nesaskata pārkāpumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā, neizsniedzot attiecīgos datus par ilgāku laika posmu nekā mēnesis.
Iesniegumu izskatīšanas komisija šādā situācijā, kad Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir nosūtīts paša Iesniedzēja nekonkrēts datu pieprasījums un ir iesniegts apstrīdēšanas iesniegums IUB, tādējādi vilcinot Sarunu procedūras norisi, uzskata, ka Iesniedzējs, apstrīdot datu nepieejamību ilgākā laika posmā par 2018.gada aprīli, savas tiesības iesniegt iesniegumu IUB nav izmantojis godprātīgi. Tā vietā, lai iesniegtu iesniegumu IUB, konkrētā informācija bija pieprasāma no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Uzaicinājuma pielikumā ir dati par pārvadāto pasažieru par maksu un bez maksas skaitu paaugstināta servisa autobusos (2014. - 2017.gads) pa mēnešiem, par pasažieru skaitu gadā (2014. - 2017.gads) katrā konkrētā maršrutā. Turklāt, atbildot uz minēto informācijas pieprasījumu Iesniedzējam, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tam nosūtīja ne tikai minēto informāciju par 2018.gada aprīli, bet arī katra maršruta garumu (turp, atpakaļ, kopā), pārvadāto pasažieru skaitu pa mēnešiem, kas iegādājušies biļeti pie vadītāja (2015. - 2018.gads). Ņemot vērā visu Iesniedzējam pieejamo iepriekš minēto informāciju un tās apjomu, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata uzskatīt, ka tam ir liegtas iespējas sagatavot pamatotu finanšu piedāvājumu (kā jau jebkurā publiskā iepirkumā ar ievērtētiem riskiem) un konkurēt ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju. Turklāt, kā to uzsvēra Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savos paskaidrojumos, ar papildu reisu izpildi saistītās izmaksas ir jāplāno visiem pretendentiem, ne tikai Iesniedzējam. Jebkuru datu, kas attiecas uz pagātni, iegūšana tāpat nesniegs precīzu izmaksu prognozi nākotnē.
Iesniegumu izskatīšanas komisija no Uzaicinājuma redakcijas konstatē, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir definējis apstākļus un datus, kādi jāņem vērā, piedāvājot papildu sniedzamo pakalpojumu apjomu, proti, tie jāizstrādā uz prognožu pamata, kas balstītas uz pieņēmumiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka prognoze pati par sevi ir nākotnes notikumu izpausmes paredzējums, kas balstās uz noteiktu datu analīzi, novērojumiem, jau atklātām, novērotām likumsakarībām (http://termini.lza.lv/term.php?term=prognoze&lang =LV). Tādējādi nav konstatējams, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Uzaicinājumā būtu paredzējis pretendentiem iesniegt precīzu informāciju par iespējamiem nākotnes notikumiem jeb prognozi, bet gan paredzējis iesniegt tādu informāciju, kas ir balstīta uz Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sniegtās informācijas pamata un kas ir izsecināma no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sniegtās informācijas.